labrīt!

rīts gan jau ir kādu laiciņu kā gabalā, taču labs iesākums ir puse uzvaras, tā teikt.

Citiem vārdiem sakot, gribēju nedaudz publiskot savu šīsdienas nemiera skabardziņu… Tātad – biju paēst vienā iestādījumā, Siguldā. Viss jau feini līdz maksāšanas brīdim. Nu, nebija jau tik traki, ka pietrūkst līdz rēķina summai, un jāatstāj kāda kurpe, krekls vai cits aksesuārs, jo maksāju ar karti. Bet tur ari ‘pierakta’ šīsdienas skabarga – priekš dzeramnaudas tik cik dzeltenie un melnie grabulīši, ko pie 17LVL rēķina klāti likt bija nedaudz bailīgi – ka neuztver kā ņirgāšanos un nemet ar kādu ēdienkarti (tās šamējiem tīri pasmagas) vai kādu citu auksto ieroci. Tad nu, vot, smagu dvēseli dezertēju un pa ceļam pārdomāju šo lietu…

Lai noslēgtu šīs rindas mažorīgākā toņkārtā, rezumējums – kādu latiņu vienmēr ir vērts pietaupīt nebaltai dzeramnaudai ;D

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Par šo rakstu ir saņemti 2 komentāri

1.
Teica desper:
28. Maijā, 2008 gadā

ak jā, vēl es pārdomāju - vai tiešām man jājūtas kā parādā esam šim iestādījumam vai tā darbiniekiem? vai baigi no svara, ko sliktu vai citu ko par mani padomās? hm... nupat izlēmu pārāk daudz neiespringt un doties izbraucienā ar velo, kā nekā tuvojas jau 22.jūnijs, tuvojas :)

2.
Teica Gugo:
29. Maijā, 2008 gadā

Skopulis nelaimīgais!:)) Vispār ārzemēs ir tāda lieta iespējama, ka pasaki viesmīlei, cik vajag pielikt pie rēķina dzeramnaudā un viss notiek caur karti. latvija laikam esmu mēģinājis to 1x un tad tāds joks negāja cauri. Toties Igaunijā gan ir sanācis. Atkal tiek lēnie Igauņi mums priekšā:)

Izsaki savu viedokli