cup-of-green-tea

Ir jau 1.jūlijs… citiem vārdiem, puse no 2010. ir aizžvīkstējusi vēstures mēslainē. Labi, mēslainē droši vien būtu pārāk skarbi teikts.. bet no otras puses – kas tad tik būtisks būtu sadarīts, lai, piemēram, pat ne pēc pārsimts, bet tik pēc pārdesmit gadiem paveroties atpakaļ, varētu uzklapēt sev uz pleca – malacis, tas nu tiešām bija ievērības cienīgi?

Tajā pašā laikā, ari Buda, izprovējis padzīvoties pa mežiem, pārtiekot no pāris zīlēm dienā, atgriezās ar secinājumu, ka vērtība ir mērenībā. Tādā aspektā pie pavērta loga (lasi – svaiga gaisa) klausīties labu mūziku ar kūpošu tējas krūzi rokā nav nemaz tik slikti 😉 Taču tā varbūt ir viegli iestigt savā mazajā dzīvītē un domās sevi celt uz pjedestāla – da es tik, da man tik… Lai ari tas skaitās grēks, faktiski, visās filozofijās un reliģijās, ja tā godīgi – šāda tieksme piemīt, manuprāt, ik katram no mums… daži tik to neapzinās 😀

Nu skaisti. Laikam būs jāripina pamazām uz miega valstību, rīt kā nekā pāris darbi jāsadara. Viens no tiem – izbraukt ar ričuku pirms stāšanās pie virpas 😉

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: +2 (from 2 votes)

Šodien kā tāds pēcpusdienas prieks bija tēja, kuru kādas pēdējās nedēļas esmu pasācis termosā stiept līdzi uz darbu. Grūti pat izstāstīt – kāpēc, bet kaut kāds moments tajā visā pasākumā ir baigi pozitīvs.. feina zaļā vai baltā tēja, salīdzinoši vēl karsta, sniedz pavisam citādu un daudz atsvaidzinošāku efektu, kā visādas kafijas vai tamlīdzīgi padzērieni kopā paņemti..

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)