Homer running

Teikšu kā ir – šis bija jau otrais šī gada izskrējiens svaigā gaisā, un, ja godīgi, ari otrais, ko vispār par tādu varētu saukt. Nav gluži tā, ka bez tā nevarētu dzīvot, bet gribas kaut kā vairāk pakustēties, gan ari jāsāk riktēties uz maija maratonu. Pusmaratonu, ja gribam būt pavisam precīzi.

Pirmais izskrējiens (jo 3km par nopietnu skrējienu tomēr negribas saukt) bija vakarā, tāpēc jo interesantāk bija rīta pasākums. Atzīšos – patika labāk. Vairāk gaismas, mazāk auto, svaigāks gaiss.

Vēl kāda lieta – kādu laiku atpakaļ pats biju sagribējis daļēji privātiem nolūkiem tādu lietu/vietu, kur uzskaitīt skrējienus, braucienus – vienā vārdā, fiziskos treniņus. Toreiz tālāk par funktierēšanu netiku, bet izrādās neba nu es vienīgias – ir uzradīts tāds http://www.endomondo.com, kur tieši tas ari notiek. Vari sakrāmēt pats savus un pablenzt uz draugu vai kaut visas pasaules (cik nu tur ir sareģistrējušies) aktivitātēm. Kas to dara pavisam vieglu un feinu – ja ir pie rokas kāds no telefoniem, kuri atbalsta GPS un kurus atzīst pats endomondo – tad viss treniņš ierakstās telefonā un uzlādējas internetā. Ja nu gribas pavisam izvirtības, tad var vēl atrast kādu no aparātiem, kurš tam visam var vēl pievienot ari sirds monitorēšanu Winking smile

p.s. bildīte no http://fitnessgurunyc.com/2010/04/the-runners-abcs/ (kurš gan jau nočiepis vēl kaut kur citur)

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: +1 (from 1 vote)

Tik sen nekas nav rakstīts.. nejēdzīgi jau skan, bet biju nedaudz, tā teikt, uz galvas darbos ielēcis. Tad vēl dažas pilnas dienas brīvdienās saplānotas, līdz ar to – cik veselīgi!! 🙂 – dzīve bez datores kādu brīdi.

Beidzot ir tāda ziemas sajūta – ārā -12 (vismaz no rīta), iekšā liels miers (gan apkārt, pašam iekšā TIK liela miera pagaidām nav 🙂 ), klausos Lulabies with no words, un pa logu spīd iekšā saule…

Vēl viena laba lieta – esmu izštukojis, ko iesākt ar Ziemassvētku dāvanām! 😛 Protams, vajag visu vēl realizēt, bet, domājams, šito izdosies sakārtot, tāpat kā visas citas leitas 🙂

nu ko, feinu nedēļu! 😉

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Brīdī, kad roka stiepjas, lai pagrieztu ūdens krānu līdz galam aukstajā virzienā, caur prātu un ķermeni jau izskrien ‘ahh… tūlīt būs!!’, un – ir ari! 🙂 bet uzreiz nāk ari apskaidrība, ka nav nemaz TIK traki un ka tās ir tikai atrunas un slinkums, kas pretojas aukstajai dušai no rīta. Vai vismaz kontrastdušai. Lai gan tā pēdējā it kā atņemot enerģiju, saskaņā ar dažām pēdējā laikā dzirdētām atziņām… 🙂

Nu jebkurā gadījumā, pēc šitādām rīta ‘izvirtībām’ pašsajūta vienmēr ir bijusi laba un svaiga, tagad tik kādu feinu zaļo tēju un rīts var sākties 😉

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Šito man no rīta rādīja, kad uzmetu aci termometram. tā nekas, ko? 🙂 Atzīšos – tas gan bija automašīnā, kurai rīta saule bija nedaudz uzspīdējusi. Braucot nokrita nedaudz uz +21, bet tā pat vērā ņemami. Diez, kas notiks pa dienu…

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Dzīve sastāv no daudzām lietām, dažas svarīgas, citas – mazāk. Ik viena diena, faktiski, ir kā tāds atskaites posmiņš, kurš tiek nepamatoti nonivelēts, manuprāt. Īstenībā katra atsevišķa diena ir kā tāda atsevišķa dzīvīte. Tā tik ir pierasts – aizej gulēt vakarā, no rīta celies un velies, kārtējā diena, kura kaut kā jānobumbulē līdz vakaram… un tā nobumbulējas visa dzīve līdz vakaram.

Varbūt katram rītam būtu jābūt prieka pilnam, kaut vai par to, ka tāds vispār ir… par to, ka ir iespēja ari šajā dienā darīt to, ko gribas… pat ja nevar darīt to, ko gribas, tad to, kas jādara, bet ari to – ar attieksmi, nevis pa roku galam…

Bet vai tā ir…?

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)