Labrīt!

Nav jau īpaši labi sūdzēties, bet secinājums viens – no biļešuserviss.lv pakalpojumiem centīšos izvairīties.

Īsumā kāpēc – biļešu izņemšana pāris vietās, turklā ar samērā ierobežotu darba laiku.

Otrs – lai saņemtu biļeti, jāierodas pašam (it kā loģiski, bet varētu tomēr izdomāt kādu mehānismu, kā autorizēt ari kādu citu) ar dokumentu un, nedod dies’, ja būsi maksājis ar karti – tad pat karte būs jāuzrāda!! 😀

Trešais – biļešu cenai jāpiemet klāt veikala izmantošanas maksa. Saprotu – pasta izdevumi, bet gandrīz 1.50 jāmaksā, ari pašam cilpojot pakaļ biļetei.

Ceturtā lieta – biļetes vari iet meklēt ne ātrāk kā 5. darba dienā pēc pirkuma.

Īsumā man izklausās pēc monopolista uzvedības. Tāpēc labprāt izteiktu cerību, ka ilgi šis kantoris neizvilks… ja vien nemainīsies. Tas man tāds pieklājīgs novēlējums 😉

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Parasti, ja kaut kas kaitina, reāli ir vismaz divas iespējas – piecelties un aiziet citur (gan pārnestā, gan burtiskā nozīmē) vai piecelties un pārkārtot ‘plauktiņu’ tā, lai kaitinājums beidzas, vai ne…

man ir reāli situācija, kuru uzskatāmi demonstrē bilde:

tipa ātrs, bet lēns

prasās, droši vien, neliels komentārs. tātad – ātrums uzrādās mežonīgs, bet rezultāta nav – var redzēt, ka attēli nav ielādējušies, un ari neielādējās, kamēr es te komponēju šito gabaliņu!

Iemesli varētu būt divi – kā parasti 🙂 – vai nu kabelis (lasīt, Balticom) vai nu kaste (lasīt 4.5 gadīgs dators)… drīz otro  no aizdomās turētiem es diskvalificēšu – plānoju jaunu kastīti (nu, ne gluži izsviest ārā, bet pārbīdīt ierindniekus) Un ja nekas nemainīsies, tad izrakstīšu ari Balticomam vilka pasīti.

Nu tā, esmu nedaudz dusmīgs, tādēļ, lai neturētu negāciju sevī, izkrāmēju viņu šeit… savukār, lai jūs tur (ja nu kāds tiešām lasa šito :D) nepārņemtu pie sevis šo manu dusmu – iesaku uztvert visu ar ironisku smaidiņu par kārtējo keksu, kurš, sacerējies uz solījumiem, tagad domā ko darīt. Citiem vārdiem – kam negadās – un – dzīve nav rožu dārzs, kamēr pats tās rozes nesastādi 😉

p.s. nupat uzradās trešais kandidāts uz diskvalifikāciju – antivīrus… 🙂

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Velns, jau noriebies ir viens reklāms – ALFA ņemas un kliedz, kind of – redz kas par slaveno Holivudas aitu atbraukusi, ari, rekur, tas aktieris ir klāt, un vispār, pasaules lielākā izpārdošana, un tā tālāk… nē, nu it kā jau skaidrs – reklāma ir reklāma un katrs mēģina kaut kā uzmanību pievērst. Bet ja šitā, teikšu kā ir, melo ausī ‘skatīdamies’, tad acīmredzot tas nav vienīgais blefs. Nu nezinu, sāk nepatikt man šitas kantoris…

p.s. kāds es nelaimīgais, ne? 😀

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Es gandrīz palēcos no sajūsmas un tās prieka pilnās cēluma apziņas, ka mūsu galvaspilsētā ir tik gudri, prātīgi un visādi citādi cildeni vadoņi, ar kuriem bez bažu tapt izsmietam varu lielīties jebkuram Eiropas vai citas draudzīgās valsts pilsonim, sist pie krūts un teikt ka par mani stāv un krīt, domā par manu labklājību un visādi citādi rūpējas, risinot visas problēmas pēc kārtas! Es teicu – risinot? Piedodiet, īstais vārds būtu – ATRISINOT!

Labi, skaidrs, ka tā ir ironija J Turklāt nedaudz žultaina. Bet padomājiet paši – pats vadonis pilnā nopietnībā iesaka galvaspilsētas satiksmes problēmas risināt – aizliedzot iebraukt Rīgā auto ar nepāra pēdējo ciparu numura zīmē pāra datumos un otrādi (tādejādi spiežot vienu daļu iegādāties vēl vienu auto, otru daļu sūdzēt tiesā par diskrimināciju); kā arī – atļaut Rīgā bez maksas iebraukt tikai Rīgas iedzīvotājiem (tā atkal riskējot ieberzties ar naidu no valsts iestāžu apmeklētāju puses, kuri ne jau aiz laba prāta stumjas pa ‘ūdensgalvas’ ielām).

Iesākumā domāju, nu ko, cilvēks imitē darbību, tad nu gvelž visu, kas pirmais iešaujas prātā. Kam negadās…

Tagad klausos, ir vēl viens gudrinieks – vice-gudrā-galva. Izrādās – nepieciešams daļu dienas darbu pārcelt uz nakti. Iesākumā doma ideāla – skaidrs, ka pārceļot daļu no transporta plūsmas uz mazāk noslogotām stundām, atrisinātos liela daļa problēmu, tik tālu vice-gudrā-galva funktierē pareizi. Bet tieši tikpat pareizi, atļaušos piebilst, cik pareizi ir mēģināt meklēt atslēgu peļķē zem laternas, jo tur ir gaišāk, nevis aiz stūra, kur atslēga patiešām izkrita.

Kā tad šis domā – veikalā preču piegādātājs pats sakrāmēs visu noliktavas plauktos? Vai acīmredzot būs tomēr nepieciešams vēl kāds lieks darbinieks – acīmredzot, keks tiek neģēlīgi maldināts par darbaspēka pietiekamības stāvokli, inflācijas apkarošanas plāniem, darba samaksas kārtību par nakts stundām un citām lietām.

Bet visvairāk uzvilkos, par faktu, ka mērs, vice mērs, visi Satiksmes un visu citu departamentu darboņi šādā veidā vicinot spalvas, lai tik izskatītos pēc darbības, apēd nodokļu naudiņu – ienākuma nodokli taču saņem tieši pašvaldība, kurā esmu reģistrēts. Un cipars varbūt nav mega, bet nav arī nekāds mazais – to redzu katru mēnesi savā algas lapiņā!!!

Velns, tad attapos – labi, ka MANS nodoklis netiek Rīgas liekēžu nagos!!! 😀

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

labrīt!

Skarbs secinājums, teiksiet. Pat uzbrūkošs, kāds izsauksies. Piekrītu!

Bet – iedomājieties, kāds cits secinājums, lai jebkuram rodas, apstājoties pie RIMI hipermārketa – tieši tā, hipermārketa, nevis mazā ‘viena ‘R’ veikala’ – augļu un dārzeņu stenda!

Tomāti: 3 dažādi, bet visi – 2. šķira. Paprika: sarkanā – 2. šķira, zaļā – labāk neaiztikt, dzeltenās nav vispār. Gurķi – tas pats stāsts, tālāk nemaz nav ko uzskaitīt…

Rīt aiziešu uz Maximu 😀 Bet ja godīgi – neticu, ka būs citādāk 😉

p.s. tiem, kuri pie sevis nodomās – sagribēja āzis svaigus kāpostus ziemas vidū, teikšu – šī sāpīte manī jau auga kopš pavasara 😉

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Labrīt!

Tik iedomājaties… Sestdienas vakars pēc tīri smagas darba nedēļas… Vecrīga, stāvvietā atstāts auto… soļi pa bruģi līdz pāris pakāpieniem augstām durvīm, aiz kurām mani apņem cilvēkiem ne pārāk piebāzta bāra raksturīgais aromātu un skaņu virpulis. Teiksiet – kas var būt labāks par to!?!? Tā es ar domāju. Iesākumā 😉

Pirmais mazais mīnusa brīdis iestājās, kad manas ausis sasniedza smaidīgās meitenes paziņojums: “Virtuve mums vairs nestrādā šodien!” Nu neko… nācās apmierināties ar grenadīna tēju – vismaz kādi augļu gabaliņi iekšā 😀

Labi, bet stāsta cēlonis faktiski ir ‘pasākuma’ noslēgumā meklējams. Precīzāk – rēķinā. Vēl precīzāk – rēķina pēdējā rindiņā, kura saucās ‘apkalpošana – 10%’. WTF!!! Nē, protams, es zinu, kas tas ir un ka tas nav nekas ārkārtējs kā, piemēram, polārlapsa Johannesburgas pievārtē… bet pēc būtības – manuprāt, tas ir pilnīgi šķērsām! Manā skatījumā šādi tiek ignorētas manas kā klienta tiesības! Tiesības uz dzeramnaudu, atļaušos nosaukt to tā…

Iedomājies, kāds manā vietā visžēlīgi ir izlēmis, ka atbilstošs novērtējums apkalpošanas līmenim ir 10%. Velns, tādās reizēs es savācu visus pēdējos melnos santīmus un eju prom!

 

Nezinu, kā citiem, bet mani šitā lieta kaitina!!!!!

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Tiešām – neliela dusma sanāca par kārtējo gudro pētījumu! Bet lai labāk saprotams – par visu pēc kārtas 🙂

Tātad, šodien, kā jau katru otro pirmdienu, mājās nākot, bez visām citām drazām, Maxima reklāmu un komunālo maksājumu rēķinu veidolā, izmakarēju no pasta kastes ‘domāšanu izraisošo’ žurnālu Nedēļa. Tā kā sajutos krietni izsalcis, žurnāls neizpelnījās pilnīgi nekādus tuvības apliecinājumus no manas puses, kamērt nebiju uzmeistarojis savu meistarstiķi – mājas sieru ar tomātiem un žāvētu vistu (tagad lūdzu nekrist visus kulinārijas meistarus gar zemi no smiekliem – esmu vienkāršs cilvēks 😀 😛 ) un remdējis kāri pēc dienišķās olbaltumvielu, ogļhidrātu un citu labu lietu devas.

Tad, sajutis vēl kādu dabas aicinājumu, lūkojos apkārt pēc labas sabiedrības (kā zināms – ar labu sabiedrību kaut uz elli var aizsoļot un atpakaļ 😉 ), un skats atdūrās pret jau pieminēto ‘domāšanu izraisošo’ žurnālu. Žurnāla satura tuvākas izpētes laikā uzdūros rakstiņam – ‘Nāvīgi skaistās krūtis’. Nu ko, virsraksts pietiekami aicinošs, lai nākamo lapu šķirošā roka apstātos pusceļa. Un šeit nu seko pats labākais.

Raksta saturs īsumā šāds: Amerikāņu pētnieks veicis pētījumu par zviedrietēm, kuras kopš 1965.gada veikušas krūšu palielināšanas operācijas. Un ko domājies – nonācis pie sensacionāla slēdziena – ‘sievietēm ar silikona krūtīm ir trīs reizes lielāka tieksme uz pašnāvībām nekā dabiskā skaistuma cienītājām.”

Velns, noteicu pie sevis un pāršķīru nākamo lapu. Atkal kārtējais mega pētījums, kura rezultātā, manuprāt, kā secinājums tiek pasniegts cēlonis. Jo vai tik gadījumā iemeslu un seku līnija nav jāvelk starp nestabilu pašnovērtējumu no vienas puses, kurš noved pie silikona krūtīm labākajā gadījumā un, ja tās nepalīdz novērst visas iedomātās (lielākoties) un reālās problēmas, aizrauj nelaimīgo arī uz labākiem medību laukiem sliktākajā gadījumā – no otras puses? Jo kas gan var būt negantāk šajā pasaulē, kā nepatikt pašam sev… Savukārt palasot un pieņemot visu kā rakstīts, nāktos secināt – silikons velk pēc striķa…

Nu ko, lai nobeigums būtu uz optimistiskākas nots – pacelsim kausus par vienkārši skaistām ee… krūtīm!! 😉

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

labrit!

kā ne viens vien būs netīšām pamanījis – šorīt bija jaunā Rīgas mēra pirmā darba diena. Sākās, protams, labi – pat bb brokastis iemočija melna humora topā 😀 Tomēr stāsts ir nedaudz par citu tēmu.

Es teikšu – bioloģijā mācīja tādu lietu kā evolūcija. Respektīvi – izdzīvošanai mazāk piemērotais, vajākais, stulbākais – nosprāgst pirms paspējis savus gēnus nodot tālāk. Elementāri.

Šodien nācu pie apgaismības – arī gājēji reizēm ir tāda pati evolūcijas sastāvdaļa. Un tie lielie cipari par bojā gājušiem uz Latvijas ceļiem ir mūsu ‘saraušana’ un ‘iedzīšana’, lai tiktu līdz Eriopas līmenim – lai atbirdinātu no evolūcijas atpaliekošos eksemplārus:) (paralēles ar inflāciju, algu pieaugumu u.c. rādītāju dinamiku)

Lai neviens neapvainotos, pārsteidzīgi saceroties, ka šeit rakstīts par viņu – ilustratīvs piemērs, ko es ar to visu domāju (eksistē taču arī pavisam normāli gājēji):

– braucu pa ielu, tā ap astoņiem, respektīvi – ielas pieklājīgi pilnas ar braucamrīkiem, lai, ņemot vērā sniegu līdz auto asīm, būtu ko noņemties, uzmanot pārējos priekšā, pakaļā un vēl sānos braucošos, ka tik kāds neizveido kādu figūru 🙂

– tad skatos – gājēju pāreja. nu, normāli, atmetu pedāli – ja nu kas.

– un ir arī!!! pirms auto, kurš rullē man pa priekšu, uz gājēju pārejas teciņiem izpiļī beibe tā ap, nu nezinu, 50-60 gadiem, un mauc pāri gājēju pārejai!!!

– es jau lieku pa premzēm un skatos, vai tas priekšējais nomočīs bābieti vai ne… bet kaut kā izgriezās un izdevās.

– man tā kā pirmajā klasē jau mācīja, pa gājēju pāreju – tikai IET. kur nu vēl skriet vai gāzt ar ričuku…

Slēdziens:

ja funktieris par īsu, lai saliktu kopā:

1-lielo sniegu uz ielas,

2-auto kustības intesitāti,

3-faktu, ka ielas tomēr ir pilnas arī ar āmuriem-šoferiem

tad EVOLŪCIJA TEVI NOSLAUCĪS ZEM KĀDA AUTO RITEŅIEM. Un nav ko apvainoties 😉

tā lūk.

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Tatad – labrit!

Sodien, starp citu, pamodos nedaudz velak ka vajadzeja…

Bet nu par lietu:

sobrid ir gadalaiks, kad nav parak gaiss uz celiem. Acimredzot tadel eksponenciala karta vairojas jauna autobrauceju saime – “miglugalvas”! Tads apzimejums man sobrid ir nostabilizejies. Tudal ari paskaidrosu kadel.

Jebkurs ‘autobraucejs parastais’ klust par ‘autobraucejs – miglugalva’, ja, protams – labako nodomu vadits, ierubi miglas lampu laika apstaklos, kad to lukturi nav nekadas vajadzibas slegt ieksa.

Rezultata visi aizmugure braucosie dasni tiek apgaismoti ar spilgti sarkanu lukturi, kurs pietiekami labi ‘koz acis’. Ipasi spilgti tas noverojams neliela slapjdrankisha (kurs, musu klimatiskaja josla, rudeni un ziema un pavasari labprat paviesojas pie mumsiem) – tad spilgtais lukturis ‘sareizinas’ ar pilieniem gaisa un uz vejstikla…

Nu tads, redz, man noverojums un tada neliela sāpe krājas… :)

desp.

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)