Labrīt!

Tik iedomājaties… Sestdienas vakars pēc tīri smagas darba nedēļas… Vecrīga, stāvvietā atstāts auto… soļi pa bruģi līdz pāris pakāpieniem augstām durvīm, aiz kurām mani apņem cilvēkiem ne pārāk piebāzta bāra raksturīgais aromātu un skaņu virpulis. Teiksiet – kas var būt labāks par to!?!? Tā es ar domāju. Iesākumā 😉

Pirmais mazais mīnusa brīdis iestājās, kad manas ausis sasniedza smaidīgās meitenes paziņojums: “Virtuve mums vairs nestrādā šodien!” Nu neko… nācās apmierināties ar grenadīna tēju – vismaz kādi augļu gabaliņi iekšā 😀

Labi, bet stāsta cēlonis faktiski ir ‘pasākuma’ noslēgumā meklējams. Precīzāk – rēķinā. Vēl precīzāk – rēķina pēdējā rindiņā, kura saucās ‘apkalpošana – 10%’. WTF!!! Nē, protams, es zinu, kas tas ir un ka tas nav nekas ārkārtējs kā, piemēram, polārlapsa Johannesburgas pievārtē… bet pēc būtības – manuprāt, tas ir pilnīgi šķērsām! Manā skatījumā šādi tiek ignorētas manas kā klienta tiesības! Tiesības uz dzeramnaudu, atļaušos nosaukt to tā…

Iedomājies, kāds manā vietā visžēlīgi ir izlēmis, ka atbilstošs novērtējums apkalpošanas līmenim ir 10%. Velns, tādās reizēs es savācu visus pēdējos melnos santīmus un eju prom!

 

Nezinu, kā citiem, bet mani šitā lieta kaitina!!!!!

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Par šo rakstu ir saņemti 2 komentāri

1.
Teica Toms:
12. Septembrī, 2007 gadā

Dzeramnauda nav obligāta prasība. Ja officants(e)/bārmenis(e) ir labi mani apkalpojis tad arī atstāju dzeram naudu - lielāku vai mazāku. Ja jau arī dzeramnauna ir kā "obligāts" maksājums - tad arī vajadzētu sakt maksāt par to PVN un citas pievienotās drazas, kā tas ir alkoholam, tējai, kafijai uc

2.
Teica desp:
14. Septembrī, 2007 gadā

Es jau ar domāju tieši tāpat - dzeramnauda būtu kā brīvprātīgs piemaksājums par apkalpošanu vai labo garastāvokli! A šiten man ar pirkstu acī - davai 95 santīmi :D

Izsaki savu viedokli