labrit!

kā ne viens vien būs netīšām pamanījis – šorīt bija jaunā Rīgas mēra pirmā darba diena. Sākās, protams, labi – pat bb brokastis iemočija melna humora topā Tomēr stāsts ir nedaudz par citu tēmu.

Es teikšu – bioloģijā mācīja tādu lietu kā evolūcija. Respektīvi – izdzīvošanai mazāk piemērotais, vajākais, stulbākais – nosprāgst pirms paspējis savus gēnus nodot tālāk. Elementāri.

Šodien nācu pie apgaismības – arī gājēji reizēm ir tāda pati evolūcijas sastāvdaļa. Un tie lielie cipari par bojā gājušiem uz Latvijas ceļiem ir mūsu ‘saraušana’ un ‘iedzīšana’, lai tiktu līdz Eriopas līmenim – lai atbirdinātu no evolūcijas atpaliekošos eksemplārus:) (paralēles ar inflāciju, algu pieaugumu u.c. rādītāju dinamiku)

Lai neviens neapvainotos, pārsteidzīgi saceroties, ka šeit rakstīts par viņu – ilustratīvs piemērs, ko es ar to visu domāju (eksistē taču arī pavisam normāli gājēji):

- braucu pa ielu, tā ap astoņiem, respektīvi – ielas pieklājīgi pilnas ar braucamrīkiem, lai, ņemot vērā sniegu līdz auto asīm, būtu ko noņemties, uzmanot pārējos priekšā, pakaļā un vēl sānos braucošos, ka tik kāds neizveido kādu figūru

- tad skatos – gājēju pāreja. nu, normāli, atmetu pedāli – ja nu kas.

- un ir arī!!! pirms auto, kurš rullē man pa priekšu, uz gājēju pārejas teciņiem izpiļī beibe tā ap, nu nezinu, 50-60 gadiem, un mauc pāri gājēju pārejai!!!

- es jau lieku pa premzēm un skatos, vai tas priekšējais nomočīs bābieti vai ne… bet kaut kā izgriezās un izdevās.

- man tā kā pirmajā klasē jau mācīja, pa gājēju pāreju – tikai IET. kur nu vēl skriet vai gāzt ar ričuku…

Slēdziens:

ja funktieris par īsu, lai saliktu kopā:

1-lielo sniegu uz ielas,

2-auto kustības intesitāti,

3-faktu, ka ielas tomēr ir pilnas arī ar āmuriem-šoferiem

tad EVOLŪCIJA TEVI NOSLAUCĪS ZEM KĀDA AUTO RITEŅIEM. Un nav ko apvainoties

tā lūk.