Nu ko, ari šis ceļojums, gluži kā daudzi citi, iesākas Rīgas lidostā. Čemodāns nav pārkrāmēts virs normas, tas priecē, laiks ari nav pārāk daudz lidostā jānosit, tas ari nav slikti. Līdz ar to izlidojums no Rīgas sākas raiti un bez ķimerēšanās. Viļņā no laižamies tikpat veikli. Tur gan jāuzgaida kādas pāris stundas, kas priekš Viļņas lidostas izklaides iespējām ir reāli par daudz. Galvenā izklaide, faktiski, sastāvēja no meklēšanas kā iečekoties uz tranzīta lidojumu, pa ceļam ari paspaidot pogas tranzīta čekin stendā, un nelielas uzēšanas vietējā kafūzī, kur viesmīļi vēl bija pa pusei aizmiguši. Iečekoties vēlreiz nebija vajadzīgs un lidojums uz Frankfurti beidzot turpinājās.

Frankfurtē nedaudz sajutām pasaules transporta elpu – lidostā ik pa pāris minūtēm paceļas vai nolaižas pa lidmašīnai, tauta ka biezs, ari platības milzīgas. Bet nekas pārāk sarežģīts it kā nav un līdz takšiem tiekam veikli. Par viesnīcas adresi gan taksists nav dzirdējis, bet nodemonstrē, ka esam ielidojuši modernā valstī – saštepselē savā GPS aparātā koordinātas un aizvizina bez lielākām problēmām. Noplēš, manuprāt, pat mazāk nekā mūsu taksisti no lidostas līdz centram vedot, turklāt jābrauc bija ilgāk 🙂

No viesnīcas dodamies uz centru. Ir gan svētdiena, bet apskatīt lietas un vietas jau var ari brīvdienā. Un tā ari ir – gan Hauptbahnhofs, gan debesskrāpji, gan Eiro māja, gan sexshopi 🙂 jā, jā, šiem tur uz gandrīz galvenās ielas veseli divi gabali – tādi divstāvīgi, ar vitrīnām un visu pārējo kā veikalam pienākas 😀

Runājot par pašu pilsētu – tā nekas, tīri glīta. Vismaz centrs. Līdz nomalēm jau netikām. Pirmā lieta, protams, bija paēst, klīdām pa centrālo ieliņu, līdz fast-foodu starpā acī iekrita (ne jau burtiski, protams) iestādījums ar nosaukumu KAKADU. Nosaukums atbilst iestādījuma garam – Austrālijas restorāniņš. Interjerā dažas ceļa zīmes no mazākā kontinenta, apkalpojošais personāls – indieši (tas gan varbūt nav īpaši autentiski) un – kā nu bez ēdienkartes! Ēdieni no ķengura, emu, krokodila, puskilograma burgeri un vēl dažādi izēdieni. Indietis mūs saintriģē ar super-truper gaļas plati uz 2 personām, kura sastāv no emu, krokodila, ķengura un folijā cepināta kartupeļa ar krējuma mērci vidū… mjaaa… nu garšīgi bez gala. Ja kādam interesē, tad par tām gaļām – krokodils ir apmēram vista ar zivs piegaršu, ķengurs tāds cīpslaināks (nu  skraida jau ar apkārt, vismaz dzīves laikā, diezgan cītīgi) liellops ar specifisku piegaršu, emu – nu vista gluži nav, lai ari putns, drīzāk pat uz cūku vai ko tādu…

Pēc tādas kaloriju uzņemšanas izlēmām vēl pavazāties. Rezultātā pa lielam apskatījām dažas ielas, uzrāpāmies tā dēvētajā Main Tower, par kuru iesākumā aplami noturējām televīzijas torni 🙂 bet nekas, viena vāciete ierādīja, uz kuru pusi pareizāk jāmērķē.

Atpakaļceļā stacijā iepērkamies brokastīm, ieslēdzies bija latvietis praktiskais – neies jau par 9eur ēst brokasti viesnīcā, ja var par 9eur uz diviem iepirkt paiciņu un pieēsties tāpat 🙂 Latvietis praktiskais mūs nepamet ari uz perona, kad vizināmies atpakaļ uz savu viesnīcu – kaut kā, bet iztiekam bez biļetēm, par cik jābrauc tik 4 pieturas… ā, turklāt vēl vilciens apstājas lidostas pieturā, izrādās tālāk nebrauc, tad samērā amizanti atradām citu, bet galā tikām veiksmīgi.

Rezumējums šai dienai… nu, Frankfurte šķita tāda tīri feina pilsēta, tīra, ar izteiksmīgiem debesskrāpju akcentiem, ar ļoti dažādiem cilvēkiem – pastaigājot vien varēja saklausīt kādas 5 dažādas valodas, ieraudzīt pilnīgi dažādu kultūru piesitienus apģērbos, matu sakārtojumos un acu skatienos. Kosmopolītiska pilsēta. Pieļauju – nodeva lidostai…

p.s. ja uzkliko uz bildes 1x, tad atveras jauns lodziņš, kurā ir vēl kāds sīkāks komentārs (ja man nav bijis slinkums vai ir bijis ko pierakstīt)

p.p.s un ja vēlreiz uzkliko, tad būs lielajā izpildījumā – netīšām atklāju šito fīču. tīri feina pagaidām šķiet 🙂