Labrīt!

Tad nu par visu pēc kārtas. Pirmās apzinātās domas par aizceļošanu līdz Kubai droši vien radās kādā brīdī, dzirdot ziņās pieminam Fidela izgājienus vai citus tā krasta piedzīvojumus. Līdz konkrētai realitātei domas pārtapa šā (2008) gada pavasarī. Tad jau radās neliels plāniņš par vasaras vidu, tomēr, apsverot vēl dažus par un pret, ceļojums tika nozīmēts uz septembra otro pusi. Septembris un oktobris gan esot ‘uragānu’ un lietus periods, tomēr tas sevišķi nebiedēja – galvenais, ka silts! Un silts tur ir, faktiski, cauru gadu – gandrīz nemainīgi ap 25 grādiem.

Nākamais posms – biletu rezervēšana. Skaidrs, ka ar tvaikoni būtu pārāk garlaicīgi un ilgi, līdz ar to atliek tikai lidot. Lidošanas opcijas ir tiešām dažādas. Pa tiešo no Rīgas, diemžēl, nekas nelidot, bet no Vecās pasaules lidostām ir dažādi reisi. Konkrēti apsvērām variantu no Londonas, Frankfurtes un laikam vēl kādus. Cenu diapazoni dažādi – no 400 līdz kādiem 800 latiem (un uz augšu, protams – pa riktīgi dārgo nav problēmu atrast biļetes gandrīz uz jebkurieni ;D ). Finišā palikām pie Frankfurtes. Turklāt iznāca lētāk taisīt atsevišķu lidojumu uz Frankfurti un tad no turienes uz Havanu. Rezultātā iznāca, kas nemaz nešķita slikti, dienu pavadīt Frankfurtē.

Kaut kādu apsvērumu pēc (šobrīd loģika vairs nezīmējas, taču tobrīd bija kaut kāds arguments ar čemodāniem) tika izlemts Frankfurtes viesnīcu meklēt tuvāk lidostai. Par sapratīgām naudiņām tas ari izdevās gan turp, gan ari atpakaļ ceļam.

Gan par lidojumiem, gan viesnīcām droši vien jāsaka, ka ‘iebukoties’ nav slikti jau labu laiku iepriekš. Mūsu gadījumā tas bija jūlija vidus, ja pareizi atceros, līdz ar to ne pārāk laicīgi. Tas, droši vien, padarīja pasākumu nedaudz dārgāku, bet – ko padarīt, visu uzreiz ari nevar 😉

Par pašu Kubu, lai nebūtu tā, ka ielidojam un uz dullo kaut kas jāmeklē, dikti jau gribējās kaut ko ierezervēt ari tajā krastā. No aptaujātiem Kubas ceļotājiem, kā ari no salasītā interneta dzīlēs, secinājums bija radies – jādzīvo nevis pa viesnīcām, bet gan tā saucamajās ‘kasās’. Casa particular (no esp – māja privātā) ir vēl Fidela laikos, bet salīdzinoši nesen ieviests pasākums, kurš atļauj iedzīvotājiem (attiecīgi reģistrējoties, iemaksājot atvēršanas un ikmēneša maksu utt) uzņemt tūristus. Casas ir dažādas – gan ar gan bez gaisa kondicioniera, ar atsevišķu/kopīgu vannas istabu utt. Līdz ar to ari cenas variē, īpaši jau starp pilsētām. Izlēmām, ka būtu labi ko tādu norezervēt, vismaz ceļojuma iesākumam, jo tā bija saplānota diezgan jau cieši pretstatā ceļojuma otrai pusei – kas bija atstāta improvizācijai atkarībā no sajūtām. Rezervēt droši vien iespējams dažādi, mēs izmantojām www.cuba-junky.com – tīri feina lapiņa, kur ari daudz varēja sasmelties informāciju par Kubu un tās fīčām. Pēc nelielas sarakstes ar turienes darboni Pototo mums bija norezervēta casa Havanā un Santiago de Cuba, kas bija paredzēts kā otrais apstāšanās punkts.

Vēl sagatavošanās posmā pirms casu rezervēšanas ietilpa ceļojuma maršruta zīmēšana. Tā kā salai ir izteikti plakana forma (vai kā to lai nosauc) loģisks šķita plāns doties no viena gala uz otru, lai divu nedēļu laikā aptvertu lielāku valsts daļu, nevis aprobežotos tikai ar dažiem fragmentiem.  Savukārt, lai neaizķertos kāda muļķīga iemesla dēļ salas vidū un pa galvu pa kaklu rauties atpakaļ, ieplānojām uzreiz no Havanas lidot pāri uz otru galu – Santiago de Cuba, otru lielāko pilsētu, lai tad brīvā tempā varam šķūrēt atpakaļ uz Havanu. Biļetes ari iegādājām caur internetu. Mazliet gan šķita interesanti – pārskaitīt baksīti un biļetes tā ari neizdrukāt, tās, redz, jāsaņem uz vietas ofisā… nu, lai tā būtu 🙂 Tālāko ceļojumu plānojām veikt ar auto – iznomāt uz vietas un tad vizināties, lai pie reizes varam aplūkot ari ko vairāk par pašām pilsētām.

Tātad īsumā ceļojuma maršruts tika iezīmēts šāds: Havana – Santiago de Cuba – Baracoa – Holguin – Las Tunas – Camaguey – Ciego de Avila – Trinidad – Cienfuegos – Varadero – Havana. Pa lielam šis maršruts veidojas loģiski velkot līniju no salas austrumiem atpakaļ uz Rietumiem 😉

Plānošanas laikā tika pēc iespējas ievākta dažāda informācija par Kubu, lai saprastu, kas jāmeklē katrā no pilsētām, kas apkārtnē, kas vēl kaut kur. Pārsvarā gan internetā, kā ari ļoti vērtīgā lietiņa – ceļojuma gida (travel guide) grāmatiņas, konkrēti Eyewitness Travel izdevums ‘CUBA’. Pārāk sīki gan neizdevās izstudēt šo grāmatiņu, bet, pārlasot ari ceļojuma laikā (un ari pēc tā:)), nācās secināt, ka tur tiešām ir daudz noderīgas, vērtīgas un aktuālas informācijas.

Nu ko, par sagatavošanos un plānošanu tas īsumā būtu viss… par pārējo nākamreiz 🙂