Labrīt!
Nupat (svētdien) iegadījās noskatīties ‘astes daļu’ no ‘Dziedi ar zvaigzni’. Precīzāk – pēdējo priekšnesumu un izbalsošanu. Tieši izbalsošana, gluži kā slidena ietve pēc Jaunā gada svinībām, kurās baudīta viena glāze, tad otra, trešā (un aiziet jau n-tā pudele 😀 ) šampanieša, tādejādi padarot glumo virsmu vēl viltīgāku, atgrieza šova dalībniekus un skatītājus skarbajā realitātē.
Bez šaubām, konkrētajā pasākumā izbalsošana nenozīmē neko dzīvībai vai veselībai kaitīgu, ja nu vienīgi kāds no dalībniekiem vai skatītājiem ņem to visu pārāk tuvu pie sirds. Tomēr jebkurā gadījumā patīkami nav – tas labi redzams dalībnieku acīs, kad paliek divi pēdējie pāri uz skatuves pakāpieniem (vai trepes tā simboliski arī domātas, gan nezinu), no kuriem – viens būs lieks. Reizēm zaudējuma rūgtums izaužas uz āru pat pavisam verbāli, kā nenoturējās Anna Šteina, paziņojot, ka – jūs jau zināt, televīzija ir maza perfekta pasaulīte, kuri jūs (skatītāji) it nemaz neesat vajadzīgi! Kāds teiks – zaudētāja lāsti debesīs nekāpj! Protams! J Un tomēr – šis izteikums kūleņoja pa prāta labirintiem, negribēdams nogrimt aizmirstībā, līdz nācās to ‘izzvejot’ un aplūkot no abām pusēm. Un še tev, ātri vien sapratu, kādēļ.
Redz, šis izteikums, ‘sapārots’ ar nesen dzirdētu stāstu par iepriekšējā šova (‘Dejo ar zvaigzni’) uzvarētāju patieso noteikšanu, kurai bija ļoti attāls sakars ar žūrijas balsojumu, un kur nu vēl ar skatītāju balsojumiem, kā kāds naivi varētu iedomāties (ne par velti šie balsojumi tā arī nekad neieraudzīja dienasgaismu), parādīja visu nedaudz riebīgā un salkani merkantilā gaismā, teikšu kā ir. Respektīvi – kaut tik uz mirkli pieļaujot domu, ka patiešām šova uzvarētājs jau ir zināms, turklāt noteikts ne gluži pēc labākās balss vai dziedoņa dotībām, nākas tiešām pieļaut – šova veidotājiem ir pilnīgi vienalga, kuri konkrētie eksemplāri skatītājiem patīk vairāk vai mazāk.
No vienas puses – so what, vai nav vienalga, kurš uzvar šādā kreisā diletantu sētas šovā (atvainojos tiešām nopietnajiem māksliniekiem, taču kopumā šāds pasākums nevar būt nekas nopietnāks par svētdienas vakara vai vasaras zaļumballes izklaidi, lai kā arī kāds mēģinātu pretendēt uz augstākiem plauktiem). Bet kas mani tomēr uzvelk, ir šova veidotāju tik nekaunīgais plaukts uz skatītājiem, bez kuriem faktiski paša šova eksistence būtu neiespējama…