Labrīt!
Domāju, nav noslēpums, ka šo svētdien būs jāgriež laiks. Ne tā, ka ar šķērēm un gabaliņos, bet nāksies pulksteņa šautriņu (mehāniskā aparāta gadījumā) pabīdīt vienu stundu uz priekšu… Faktiski atgriezīsimies pie astronomiski patiesā laika tecējuma, ja to tā varētu nosaukt. Īstermiņa papildus efekts būs tumšāki rīti (un gaišākas vakara stundas). Tomēr nevajag pārāk saskumt, jau pēc 3 nedeļām rīti būs tikpat gaiši – atkal saule lēks 6os no rīta 
Labrīt…
Šodien atgriezos pagātnē – pusdienās ēdu vārītus kartupeļus ar sardelēm un mērci. Un sinepēm. Reāli uzsita atmiņu par koju laikiem, kad sardeles un kartupeļi bija standarta ēdiens
Labs rīts!
Netīšām uzdūros vienam rakstiņam (šitam), kurā stāstīts par kādu diplomātu, kurš Dubajā izlēmis apņemt kārtējo līgavu. Viss kā pienākas – pirms kāzām uz līgavu bez lakata pablenzt var tikai fotogrāfijā, pirmskāzu dāvanas (runā, ka ~100 000 €) utt.
Kad nu visi papīri sakārtoti un laulības saites nodibinātas, laimīgais līgavainis ticis pie iespējas jauno sievu sabučot, taču te nu atklājusies neliela ķibelīte – līgavai ir bārda (ne jau gluži kā vecim, bet – sieviešu bārda) un nedaudz ari šķielē… 
Izrādās cerēšanās periodā līgavainim ieskapēta māsas fotogrāfija. Tālākie risinājumi gan gaužām civilizēti – tiesa šķīrusi laulību, dāvanas gan atļautas paturēt un viss. Šoreiz viss kā pie mums, bez kādiem musulmaņu īpašajiem gājieniem.
Nu ko – kaķi maisā pirkt nevajag, tāda būtu morāle laikam… 
Labrīt!
Šī diena atnesa man īpatnēju zinību, nosauksim to tā. Bet viss iesākās pavisam neuzkrītoši. Tā kā kāds ir izplatījis nelietīgas baumas, ka es pārzinu ekseli gaužām labi, tad nu uzpeldēja šodien viens somu kolēga, lai izpalīdzot un nedaudz ieriktējot šamo ekseļa burvestībās, tādejādi atpestījot no mokoša roku darba. Nu ko, sāku šim ari mācīt, kas ir ‘vlookup’ – elementāri, vai ne… bet te tev nu bija. Rakstām viņa atstieptajā digitālajā ierīcē (dēvētā ari par datoru, kasti, kompjūteru, portatīvo, laptopu vai vēl nez kā) formulu, bet – lika pagaidīt! – rāda tur nez kādu erroru somu mēlē.
Jaunais cilvēks jau sāka satraukāties, ka šitā fīča viņam nemaz nav instalēta, kad iedomājos notestēt, vai parastais ‘sum’ darbojas. Izrādās – ari ne… Nu, pirms formatēt cieto vai vismaz pārinstalēt ekseli, izlēmu pārbaudīt, kā pats ekselis raksta ‘sum’ (nu, ja nospiez to glīto summas podziņu, tad viņš tādu pakalpojumu izpilda, bez maksas turklāt). Izrādās pavisam elementāri – somu ekselis ‘sum’ vietā grib redzēt ‘summa’. Nu, taču loģiski, vai ne?!
Nākamais solis jau bija tradicionāls – google un voila, izrādās tulkotajos ekseļos vīri un sievas nav haltūrējuši, bet ir satulkojuši ari visas formulas. Ka nav, ta nav kazai olas, tfu… piens. Lai gan olas ari viņa, kā zināms, īpaši daudz nedēj…
p.s. sīkāk var parakāties šiten: http://dolf.trieschnigg.nl/excel/excel.html
p.p.s. neesmu ne reizi darbinājis latviskoto ekseli (domāju – par laimi), nez, tur ari viss ir pārcelts latvju mēlē? ja tā, gribu izteikt līdzjūtību
Pat neatceros kā, bet kādu laiku atpakaļ uzgāju šitādu. Manuprāt, pārspīlēti, taču zināmās aprindās taisnība, acīmredzot, vien ir. Kā jau ar visām lietām, galvenais nepārspīlēt
Labrīt!
Īpaši neiespringstot, ir ieradies jaunais gads… Kā jau parasti, napaskatīsies kalendārā – nepateiksi. Ārā sniegs tāpat līdz ausīm, turklāt nepārtraukti snieg vēl klāt. Turklāt tā, ka šodien pat iebuksēju kupenā – uz šauras ieliņas laidu garām žiksīti, bet pats iesprūdu. Tad nu šoperīc lēca ārā, ņēmās stumt, bet ar to vien neizdevās. Nācās sameklēt striķi un tad jau palēnam tikām ārā. Vislabākais, ka šitā šepte kādi 3o metri no mana galapunkta
Ari citādi gada pirmā nedēļa nav nekāda straujā. Eesti keel skolotāja, piemēram, ari kaut kur pazudusi. Varbūt atzīmē Zvaigznes dienu vai ko tamlīdzīgu. Tā (diena) gan bija vakar, taču, zin, ar viesībām visadi gadās, mozh ievilkās Bet varbūt pat labi, jo šorīt apsvēru domu uzzvanīt šamējai un pārlikt nodarbību – vakar vakarā secināju, ka gatavošanās līmenis tomēr nav tas optimālākais, derētu vēl kādu dieniņu pastudēt vārdiņus un tā… :D
Nākamo pierādījumu pirmās nedēļas sindromam atradu savā naudas makā, kad secināju, ka esmu piemirsis apmeklēt bankomātu. Pietrūka pāris kapeiku baseina biļetei. Tad nu, nokristījis šo nedēļu par ieskrējiena nedēļu, ķēros pie vakariņu gatavošanas
Labrīt!
Lielākā daļa, kas pārvietojas pa ceļiem un šosejām (ja pie mums tādas īstas var atrast), būs ielāgojuši, ka balts ar pelēku svītru un bākuguni uz jumta VOLVO ir īpašas kategorijas auto. Tā tuvumā, atkarībā no situācijas, reizēm jānomet gāze vai jāatsakās no kāda palaidnīgi iecerēta manevra, vai vienkārši mierīgā garā jāturpina savs maršruts – ne jau vienmēr tiek manvrēts uz satiksmes noteikumu robežas
Nu lūk. Ari Igaunijas lielceļos kreisē analoģisku funkciju izpildoši auto (nu, protams, pārsvarā funkciju veic un izpilda iekšā sēdošie humanoīdi), vienīgā nianse – auto ir vai nu Opel (no senākiem gadiem) vai Škoda (no svaigākiem iepirkumiem). Tā kaut kā.. Neko daudz vairāk negribas rezumēt vai spriedelēt, par cenu starpībām vai izšķērdību. Ja kādam viedokļa vēl nav, var mierīgi iegūt skaidrību internetā.
Nu ko, Ziemassvētki laukos. Un kāds pārsteigums – divreiz pārēdos, vienreiz biju baznīcā un nozāģēju eglīti.. Ziemassvētku pantiņi, protams, tika dzejoti uz vietas, bet rūķi, par laimi, sevišķi neiekarsa uz šito tēmu.
Faktiski bija baigi feini. Mācītājs gan nebija īpaši noskaņots uz nopietniem sprediķiem, bet tā viņš pēdējā laikā esot pasācis. Savukārt no otras puses, nebija pārāk svētulīgi. Egles meklēšana neiztika bez nelielas pikošanās un bradāšanas pa sniegu. A pareizi, un kā tad bez piparkūkām, tās tika patērētas līdz beidzamajai… beidzamajai garšīgajai. Kad sākās ne pārāk ēdamās, bija vieglāk sabremzēties un izvairīties no trešās pārēšanās
Bet kopumā viss bija tā mierīgi un glīti, bez steigas, jandāliņiem un visas pārējās ikdienas, uz ko ari tika liktas cerības ;
Nupat apciemoju Viļņu. Nekas traks, ja neskaita 4 stundu ceļojumu, rēķinot no Rīgas. Un nejēdzīgo vēju, kas tur valdošos -12 grādus vērta par vismaz kādiem -20 vai pat -25… Pagājušajā reizē tur biju, šķiet, tālajā 2005.gadā. Kopš tā laika ir ļoti daudz kas mainījies – vismaz subjektīvi skatoties. Pirmām kārtām ēkas – nejēgā daudz sabūvētas. Bet tāds iespaids jau bija toreiz – 2005.gadā – ja domājām, ka Latvijā, īpaši Rīgā, risinās būvniecības bums, tad Viļņā bija vienkārši ceļamkrāns viens pie otra. Ēkas dažādas – gan maximas, gan ‘daudzstāvenes’, gan dažādi saloni, gan visādi citi objekti. Pāris viesnīcām nomainījušies nosaukumi, taču ielas un tilti gan palikši tie paši. (ja mēs to miljardu saliktu citos objektos, mozh ari tik pat varētu sabūvēt…;) )
Nākamais – cilvēki. Neko īpaši daudz gan nepagrozījos un neparunājos, taču pāris senāka gadagājuma ‘modeļi’ samērā filosofiski noraudzījās uz notikumiem. Sak, pārdzīvojām karu, pārdzīvojām okupācīju, pārdzīvosim ari brīvību uz nedaudz provokatīvu jautājumu, vai tagad aplis sāksies no jauna, tikai nosmēja. Ja godīgi – šķiet, īsti neuztvēra domu.. bet pēc būtības jautājums labs, vai ne
Pēdējais novērojums – ēstuves. Izdevās ietusēt veselās divās. Reval restorānā un parastā pilsētas krodziņā Totoriu gatvē (starp Odminiu un Liejyklos)… pirmajā līdzbraucēja pasūtīto liellopa ēdienu džeki sataisīja ne gluži pēc pasūtījuma (var jau teikt, ka šiem nepaveicās – šamējais ir diezgan liels eksperts gaļas ēdienos), tad nu revals atpirkās ar 10% diskauntu, tikmēr otrajā ēstuvē paēdām, protams, vienkāršāk, bet tajā pašā laikā tiešām garšīgi. Apkalpošana feina. Un 3x lētāk ;D
Kopumā palika iespaids, ka Viļņa ir daudz dinamiskāka, zināmā mērā koncentrētāka, jaudīgāka un pat kaut kā lielāka kā Rīga. Wikipedia gan liecina pretējo – Rīgā uz 2008.gadu skaitās ~700 tūkstoši ļautiņu, kamēr Viļņā ~ ap 550 tūkstošiem. Turklāt platība Viļņai uzrādīta ap 400, kamēr Rīgai – 300 kv.km, attiecīgi tautas blīvums tieši pretēji. Piekrītu, ka visi mani iespaidi varbūt mainītos un būtu citādi, ja uzturētos Viļņā ilgāk un apgrozītos ari citos pilsētas reģionos. Taču par cilvēkiem mēs bieži vien mīlam spriest no pirmā iespaida, vai ne?
Tik sen nekas nav rakstīts.. nejēdzīgi jau skan, bet biju nedaudz, tā teikt, uz galvas darbos ielēcis. Tad vēl dažas pilnas dienas brīvdienās saplānotas, līdz ar to – cik veselīgi!! – dzīve bez datores kādu brīdi.
Beidzot ir tāda ziemas sajūta – ārā -12 (vismaz no rīta), iekšā liels miers (gan apkārt, pašam iekšā TIK liela miera pagaidām nav ), klausos Lulabies with no words, un pa logu spīd iekšā saule…
Vēl viena laba lieta – esmu izštukojis, ko iesākt ar Ziemassvētku dāvanām! 
Protams, vajag visu vēl realizēt, bet, domājams, šito izdosies sakārtot, tāpat kā visas citas leitas
nu ko, feinu nedēļu!
