Gan tiešā izpratnē, gan ne tik tiešā. Ir jau ierasts pāris reizes gadā ķimerēties ar stundu rādītāja bīdīšanu uz priekšu un atpakaļ. Tāpat ierasts, ka iegadās dažādi vairāk vai mazāk jautri atgadījumi, lielākoties gan ar citiem, bet nu tāds iegadījās ari man pašam.
Biju centīgi sastellējis visus, vismaz visus galvenos, pulksteņus, kad šorīt no rīta, uz darbu braucot, tomēr sāku reķinā – kas, ellē, ir noticis, kā var vakar noregulēts laikrādis rādīt vēl vienu stundu agrāk? Tomēr nekādas mistikas nav, izrādās mobilais, kurš centīgi pilda ari modinātāja funkcijas, tīšām vai netīšām ir atstāts manuālajā ‘modē’, t.i. laika maiņu viņš godīgi ignorē. Tā teikt, lai jau tie jaunie skrien un lec…
Tomēr skaistajam rītam par godu ari tāda apcerīgā doma, ka ir jau nupat 1.novembris klāt… cik tur daudz un jau pirmie Ziemassvētki ari būs klāt 🙂 Tomēr nepamet sajūta, ka citus gadus šajā laikā radio jau šķindina visus džinglbellus pēc kārtas, kamērt šorīt pagaidām vēl klusums šajā frontē (vai ari nepareizais radio :D).
Un tas priecē 😉
Īpašs prieks ir tad, ja pamošanās laiks atšķiras ne gluži starp 8.00 un 9.00 no rīta, bet gan 4.00 un 5.00 no rīta ;)) Tādā pulksteņlaikā pat 5 minūtes miega liekas kā dāvana :))