Labrtīt!

Ir jau otrdiena, taču svētdien nonācu pie it kā ne-neparasta, taču sev zināmā mērā negaidīta secinājuma. Biju atgriezies no dejām, kad sapratu, ka jūtos sasodīti labi – tāda pilnīgi lidojoša sajūta, garastāvoklis uz +100 un tā tālāk.. feini, ko lai citu saka. Savukārt nedēļu pirms tam – iepriekšējā svētdienā, pirms došanās uz dejām biju uzvilcies un mani kaitināja, šķiet, pilnīgi viss – sākot ar datoru (kaut kas ķērās), mobilo (ari tas kaut ko niķojās) līdz pat trauku mazgāšanai (ari tur kaut kas nesanāca) 😀

Tā kā pēc dabas esmu nedzērājs… tfu – pozitīvs optimists, tad sāku tīt filmu atpakaļ, mēģinot saprast, kur tad tas suns šoreiz paslēpies. Faktiski, kopsavilkums nāca tīri ātri – izņemot laivu braucienu, kopš septembra sākuma (s3) tā ari nebiju darījis neko, kas līdzinātos fiziskam treniņam – tai skaitā dejas… Iepriekš diezgan cītīgi, savas divas reizes nedēļā biju vai nu uz velo vai nu skrejceliņa, caurmērā kādu stundu, tad vēl dejas, ari kādas pāris reizītes – tā ka nu, aktivitāšu netrūka…

Tā ka ņemiet vērā – fiziska slodze ārkārtīgi pozitīvi ietekmē garastāvokli, esmu pārbaudījis pats uz sava ‘kažoka’. Un ir TIK viegli iegrimt citās lietās, atrast attaisnojumus (nogurums, aizņemtība, citas darīšanas, sāpes, traumas, nupat pieēdos, slinkums, filma pa tv utt.), lai izlaistu vai nemaz nesāktu praktiskās aktivitātes 😉 Kā jau teicu – secinājums nav neparasts, taču negaidīti bija tas, cik ātri paskrējis laiks un cik ātri sajutu slodzes iztrūkumu…

p.s. labi, labi – atzīšos, nupat atnācu no baseina (izdomāju treniņu, kurā netiek noslogoti ceļgali, kas šobrīd man ir nedaudz aktuāls jautājums) 😀 😀