Interesanti iekārtota tā pasaule… viss sākās ar to, ka uz brīvdienās tika nolemts samainīt automašīnas. Process tika veiksmīgi izdarīts, pat pārkrāmētas dažas pekelītes, līdz ar to – nekādu problēmu. Sarežģījumi sākās, kad attapos, ka mājas atslēgas ir palikušas pirmajā auto, savukārt tas nupat jau atrodas pavisam citā pilsētā… labi, ka atradās alternatīvais plāns ar otru atslēgu komplektu, kurš tieši par laimi neatradās aiz slēgtajām durvīm 🙂

Nākamais joks atklājās, kad informēju otru šoferīti par atslēgu nebūšanām – šis atcerējās, ka vēl esam piemirsuši samainīt auto tehniskos dokumentus… 😀 nu jau palika jautrāk. Nedaudz pairgojušies par savu muļķību, tomēr nolēmām, ka pārāk jau policija nestādina – īpaši, ja stūrē prātīgi un noteikumu robežās, tātad varbūt pat varam iztikt līdz pirmdienai kā ir.

Tomēr pats labākais tik seko. Tā kā vajadzēja braukt uz Vecrīgas pusi, kur nedaudz sajaucu galamērķus un izmetu mazliet līkumu, krastmalā izveicu apgriezienu un laimīgi redzu – policija zem Akmens tilta stādina visus pēc kārtas!! ..mozh tomēr mani palaidīs garām, ko…? velns, nē – vicina savu darba rīku un stādina mani nost.. Labrīt, ceļu policija, lūdzu, dokumentus! Feini – savelku betona ģīmi, sniedzu tiesības, tehnisko, grābju makā pēc apdrošināšanas polises un štukoju, kas tagad notiks tālāk… nu… kā lai jums saka… vīrs sniedz man papīru buntīti un novēl laimīgu ceļu!!! 😀 Lieki piebilst, ka strauji savācu papīrīšus un rullēju ka prom no turienes 😀

Morāle…? Kāda tur morāle, suņa laime tīrākā un – lai jums ari feina diena 😉