Nupat biju pasākumā, kur vajadzēja domāt. Tas vēl mazākais – vajadzēja domāt radoši. Un secināju, kas gan nebija pārsteigums, ka nemaz tik viegli nevedas. Ir pirmais slieksnis – slinkums. Slinkums saņemties, piespiesties un sākt kustināt neironus un sinapses, lai rastos dzirkstelītes, no kurām veidotos sakarīgi un vajadzīgie tēli. Zināmu lomu, protams, spēlē nogurums, ja šīs lietas jāizveic vakarā… bet tas jau ir tik aizbildinājums.

Tālāk ir paškritika un iniciatīva – rodas vīzija, kura tiek izvērtēta un atzīta par labu vai sliktu. Nākamais solis ir ideju deklarēt vai noklusēt. Protams, vieglāk ir sēdēt un klusēt, nevis stumt savu funktieri pa priekšu… Ko tas dod – neko, jo tu sēdi, tā pati doma marinējas pa galvu, nevis tiek izteikta un atbrīvo vietu nākamajām 😉

Kas tad vēl… gribas jau saturīgu un feinu ideju. Tad varbūt ir jāveras zem vairoga, kurš saucas – Übung macht Meister – ja ko vēlies sasniegt, davai, praktizē!! Tas vienlīdz attiecas uz velobraukšanu, spāņu valodu, salsu, fotogrāfēšanu vai bloga rakstīšanu. Nu kaut kā tā…

Vēl viena šodienas atziņa – kakao, uzvārīts no nepasterizēta ne-tetrapakas piena, garšo daudz feināk un ‘pilnāk’, nekā tetrapakas 2% piena kakao 😉