Sajūta, ka pa spēkam ir gandrīz viss, pasaule pilna labu lietu… smaids no vienas auss līdz pat otrai… reizēm gan ne tik atklāts, vairāk iekšējs, bet tāpat – smaids ‘pa visu ģīmi’… pat sarkanā gaisma luksoforā spīd kaut kā tā… tā pa draugam!

…pirms tam no hipofīzes (tāds zirņa lieluma veidojums smadzeņu pamatnē) asinīs, un no hipotalama – muguras smadzenēs un galvas smadzenēs, izdalās beta-endorfīns. Pats nosaukums izsaka būtību – ‘endo’, tā teikt, ‘iekšējs’ vai ‘paša’ un – ‘orfīns’, no vārda ‘morfīns’ – paša ražota, morfijam līdzīga substance…

Teiksiet ķīmija, ja 🙂 daļēji tā ir, bet – tā teikt ‘vietējā’, nevis ‘importa’ 😉

Gluži no zila gaisa gan šitās sajūtas nenokrīt, nav nekāds bezmaksas siers… bet nav ari nekāds ekskluzīvais, par pārdesmit lati kilogramā. Tikai pusotra stunda salsas ritmos un – voila, draugs endorfīns ir klāt 😉

p.s. bai ze vei – sestdien naktī ir jāgriež pulkstenis. skaidrs, ka tas paļodzīs ierasto dienas ritmu, taču šobrīd tas šķiet gaužām sekundāri! 😀