Sajūta, ka pa spēkam ir gandrīz viss, pasaule pilna labu lietu… smaids no vienas auss līdz pat otrai… reizēm gan ne tik atklāts, vairāk iekšējs, bet tāpat – smaids ‘pa visu ģīmi’… pat sarkanā gaisma luksoforā spīd kaut kā tā… tā pa draugam!

…pirms tam no hipofīzes (tāds zirņa lieluma veidojums smadzeņu pamatnē) asinīs, un no hipotalama – muguras smadzenēs un galvas smadzenēs, izdalās beta-endorfīns. Pats nosaukums izsaka būtību – ‘endo’, tā teikt, ‘iekšējs’ vai ‘paša’ un – ‘orfīns’, no vārda ‘morfīns’ – paša ražota, morfijam līdzīga substance…

Teiksiet ķīmija, ja daļēji tā ir, bet – tā teikt ‘vietējā’, nevis ‘importa’

Gluži no zila gaisa gan šitās sajūtas nenokrīt, nav nekāds bezmaksas siers… bet nav ari nekāds ekskluzīvais, par pārdesmit lati kilogramā. Tikai pusotra stunda salsas ritmos un – voila, draugs endorfīns ir klāt

p.s. bai ze vei – sestdien naktī ir jāgriež pulkstenis. skaidrs, ka tas paļodzīs ierasto dienas ritmu, taču šobrīd tas šķiet gaužām sekundāri!