Labrīt!

Ir tāda lieta kā inflācija mūsu valstī. Tā nevienam īsti nepatīk, tādēļ mūsu viedie pirms kāda laika ieviesa inflācijas apkarošanas mega plānu (kurš gan ne sevišķi veiksmīgi nes rezultātus, bet tas cits stāsts). Viena no plāna sadaļām vērsta uz patēriņa ierobežošanu, tai skaitā – kreditēšanas samazināšanu. Tas tā – vārdos.

Darbos – nonāca manās rokās no vienas cienījamas bankas sūtīta vēstule personai, kuras alga uz papīra ir 180 naudiņas mēnesī. Tālāk būs citāti no vēstules ar dažiem maniem komentāriem.

Tātad ievadā tiek izmesta makšķerīte:

‘Varbūt ir plānots neliels atvaļinājums, istabas remonts, patīkams pārsteigums mājiniekiem, varbūt jau sen ir noskatīta kāda dāvana sev…?’

Nu, gandrīz sanāk – ja pirmāk par kādu pirkumu bija doma – nu nav jau tā, ka ļoti vajag, nav arī tādu brīvu līdzekļu – respektīvi lieta nav tiešām nepieciešama, tad tagad gandrīz grēks no tās atteikties.

Tālāk seko smagā artilērija:

‘(..) piedāvājam noformēt kredītkarti, tā iegūstot (..) īstermiņa aizdevuma limitu līdz Ls 570’

Nedaudz parēķinot, man sanāk, ka pie algas ~140 naudiņas uz rokas piedāvā ērti, ātri un bez liekām sāpēm ielīst parādos līdz 570 baksīšiem – lai to atdotu nieka 4 mēneši nevar ne ēst, ne dzert, ne cauru zeķi nopirkt!

Diez kā to citādi lai nosauc, ja ne par vilināšanu procentu tīklos, īpaši jau ņemot vērā, ka neviens vārds netiek minēts par % likmi. Pēc banku mājas lapās atrodamās informācijas – procenti latos mērāmi ~20% gadā. Vājprāts, ņemot vērā, ka maksimālie depozītu procenti, kādu piedāvā, ir 10% gadā!!