..kopš ceru sagaidīt atgriežamies sarmu uz koku zariem… Bija kāds dikti feins periods, kura laikā turklāt iznāca pastiprināti staigāt kājām, kad bija ārkārtīgi glīti un interesanti sarmas efekti kokos. Īpaši dienas tumšajā laikā, kad baltie koku zaru pirkstgali taustījās pa tumši zilo debesu jumu, vēja ritmā jaucot un atkal sakārtojot zvaigznājus.

Soļojot un paralēli tverot šos krāšņumus, kaut kur prāta dzīlēs rosījās doma, ka vajag šito visu kā nebūt iemūžināt pikseļu formātā – safotogrāfēt. Kamēr riktējos uz fočēšanu – jaunā gada svinībās kaut kur aizgāja mans foto statīvs, nācās pagādāt jaunu – klimats ir sagriezies, un sarma no kokiem nozudusi. Tā lūk…

Nu ko. Neko, es zinu – sarma drīz būs atpakaļ 😉

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Labrīt!

Ievadam palūkosim šito:

VEF piedalās 4 turnīros. Intereses pēc paskatīsim rezultātus (šodien, 20.01).

Eurochallenge 2010: 2 uzvaras 6 spēlēs. Nu ko, Eiropas līmenis ir augsts, visu uzreiz nevar gribēt.

Apvienotā VTB līga: 0 uzvaras, 6 spēlēs. Nu… izskatās, austrumos līmenis ir pat nedaudz niknāks…

BBL: 3 uzvaras 10 spēlēs. Hm.. ari bračkas lielākoties nav pa zobam…

LBL: 4 uzvaras 4 spēlēs – nu redz, 100% rezultāts, YESSS!!

Rezumējums – var jau lekties un spriedelēt par pozitīvo domāšanu un pašiedvesmu, tomēr mēra sajūta ari nekaitētu 😉

p.s. konkrēto spēli (no reklāmas) gan zaudēja tikai ar 76:72. Atbildes spēlē gan nedaudz sūrāk – 85:61

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Pat neatceros kā, bet kādu laiku atpakaļ uzgāju šitādu. Manuprāt, pārspīlēti, taču zināmās aprindās taisnība, acīmredzot, vien ir. Kā jau ar visām lietām, galvenais nepārspīlēt 😉

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Redz kāds strinkšķu gabaliņš atradās 😉 iesākumā šķita būs uber-mega, bet beigās jau gandrīz par daudz tur džundžinās…

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Labrīt!

Un atkal jau pāris reižu čubinātā tēma – kafijas lietošana. Esmu izlēmis atkal ierobežot kafijas strēbšanu. Ja līdz šim darba dienā tas man gadījās vidēji divas reizes, tad tagad vēlos to pielīdzināt 0-1 krūzītei. Nelieku nulli, jo tas īsti nav pašmērķis un reizēm sagribās tieši kafiju. Tā ka tā.

Lai jums ari feina diena 😉

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Labrīt!

Īpaši neiespringstot, ir ieradies jaunais gads… Kā jau parasti, napaskatīsies kalendārā – nepateiksi. Ārā sniegs tāpat līdz ausīm, turklāt nepārtraukti snieg vēl klāt. Turklāt tā, ka šodien pat iebuksēju kupenā – uz šauras ieliņas laidu garām žiksīti, bet pats iesprūdu. Tad nu šoperīc lēca ārā, ņēmās stumt, bet ar to vien neizdevās. Nācās sameklēt striķi un tad jau palēnam tikām ārā. Vislabākais, ka šitā šepte kādi 3o metri no mana galapunkta 😀

Ari citādi gada pirmā nedēļa nav nekāda straujā. Eesti keel skolotāja, piemēram, ari kaut kur pazudusi. Varbūt atzīmē Zvaigznes dienu vai ko tamlīdzīgu. Tā (diena) gan bija vakar, taču, zin, ar viesībām visadi gadās, mozh ievilkās 😀 Bet varbūt pat labi, jo šorīt apsvēru domu uzzvanīt šamējai un pārlikt nodarbību – vakar vakarā secināju, ka gatavošanās līmenis tomēr nav tas optimālākais, derētu vēl kādu dieniņu pastudēt vārdiņus un tā…  😀

Nākamo pierādījumu pirmās nedēļas sindromam atradu savā naudas makā, kad secināju, ka esmu piemirsis apmeklēt bankomātu. Pietrūka pāris kapeiku baseina biļetei. Tad nu, nokristījis šo nedēļu par ieskrējiena nedēļu, ķēros pie vakariņu gatavošanas 🙂

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Labrīt!

Lielākā daļa, kas pārvietojas pa ceļiem un šosejām (ja pie mums tādas īstas var atrast), būs ielāgojuši, ka balts ar pelēku svītru un bākuguni uz jumta VOLVO ir īpašas kategorijas auto. Tā tuvumā, atkarībā no situācijas, reizēm jānomet gāze vai jāatsakās no kāda palaidnīgi iecerēta manevra, vai vienkārši mierīgā garā jāturpina savs maršruts – ne jau vienmēr tiek manvrēts uz satiksmes noteikumu robežas 😉

Nu lūk. Ari Igaunijas lielceļos kreisē analoģisku funkciju izpildoši auto (nu, protams, pārsvarā funkciju veic un izpilda iekšā sēdošie humanoīdi), vienīgā nianse – auto ir vai nu Opel (no senākiem gadiem) vai Škoda (no svaigākiem iepirkumiem). Tā kaut kā.. Neko daudz vairāk negribas rezumēt vai spriedelēt, par cenu starpībām vai izšķērdību. Ja kādam viedokļa vēl nav, var mierīgi iegūt skaidrību internetā.

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Nu ko, Ziemassvētki laukos. Un kāds pārsteigums – divreiz pārēdos, vienreiz biju baznīcā un nozāģēju eglīti.. Ziemassvētku pantiņi, protams, tika dzejoti uz vietas, bet rūķi, par laimi, sevišķi neiekarsa uz šito tēmu.

Faktiski bija baigi feini. Mācītājs gan nebija īpaši noskaņots uz nopietniem sprediķiem, bet tā viņš pēdējā laikā esot pasācis. Savukārt no otras puses, nebija pārāk svētulīgi. Egles meklēšana neiztika bez nelielas pikošanās un bradāšanas pa sniegu. A pareizi, un kā tad bez piparkūkām, tās tika patērētas līdz beidzamajai… beidzamajai garšīgajai. Kad sākās ne pārāk ēdamās, bija vieglāk sabremzēties un izvairīties no trešās pārēšanās 😀

Bet kopumā viss bija tā mierīgi un glīti, bez steigas, jandāliņiem un visas pārējās ikdienas, uz ko ari tika liktas cerības ;

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Pavisam īsa analoģija – vai vienmēr būtu labi slavēt savējos (draugus, ģimeni, bērnus utt), ja redzams, ka šie tiešām nerullē?

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)

Nupat apciemoju Viļņu. Nekas traks, ja neskaita 4 stundu ceļojumu, rēķinot no Rīgas. Un nejēdzīgo vēju, kas tur valdošos -12 grādus vērta par vismaz kādiem -20 vai pat -25… Pagājušajā reizē tur biju, šķiet, tālajā 2005.gadā. Kopš tā laika ir ļoti daudz kas mainījies – vismaz subjektīvi skatoties. Pirmām kārtām ēkas – nejēgā daudz sabūvētas. Bet tāds iespaids jau bija toreiz – 2005.gadā – ja domājām, ka Latvijā, īpaši Rīgā, risinās būvniecības bums, tad Viļņā bija vienkārši ceļamkrāns viens pie otra. Ēkas dažādas – gan maximas, gan ‘daudzstāvenes’, gan dažādi saloni, gan visādi citi objekti. Pāris viesnīcām nomainījušies nosaukumi, taču ielas un tilti gan palikši tie paši. (ja mēs to miljardu saliktu citos objektos, mozh ari tik pat varētu sabūvēt…;) )

Nākamais – cilvēki. Neko īpaši daudz gan nepagrozījos un neparunājos, taču pāris senāka gadagājuma ‘modeļi’ samērā filosofiski noraudzījās uz notikumiem. Sak, pārdzīvojām karu, pārdzīvojām okupācīju, pārdzīvosim ari brīvību 🙂 uz nedaudz provokatīvu jautājumu, vai tagad aplis sāksies no jauna, tikai nosmēja. Ja godīgi – šķiet, īsti neuztvēra domu.. bet pēc būtības jautājums labs, vai ne 😉

Pēdējais novērojums – ēstuves. Izdevās ietusēt veselās divās. Reval restorānā un parastā pilsētas krodziņā Totoriu gatvē (starp Odminiu un Liejyklos)… pirmajā līdzbraucēja pasūtīto liellopa ēdienu džeki sataisīja ne gluži pēc pasūtījuma (var jau teikt, ka šiem nepaveicās – šamējais ir diezgan liels eksperts gaļas ēdienos), tad nu revals atpirkās ar 10% diskauntu, tikmēr otrajā ēstuvē paēdām, protams, vienkāršāk, bet tajā pašā laikā tiešām garšīgi. Apkalpošana feina. Un 3x lētāk ;D

Kopumā palika iespaids, ka Viļņa ir daudz dinamiskāka, zināmā mērā koncentrētāka, jaudīgāka un pat kaut kā lielāka kā Rīga. Wikipedia gan liecina pretējo – Rīgā uz 2008.gadu skaitās ~700 tūkstoši ļautiņu, kamēr Viļņā ~ ap 550 tūkstošiem. Turklāt platība Viļņai uzrādīta ap 400, kamēr Rīgai – 300 kv.km, attiecīgi tautas blīvums tieši pretēji. Piekrītu, ka visi mani iespaidi varbūt mainītos un būtu citādi, ja uzturētos Viļņā ilgāk un apgrozītos ari citos pilsētas reģionos. Taču par cilvēkiem mēs bieži vien mīlam spriest no pirmā iespaida, vai ne?

VN:F [1.9.4_1102]
Rating: 0 (from 0 votes)