hello…

Nu, protams, stereotipi ir visās malās un, domāju, katram. Tā, piemēra, man šodien ilgi iznāca neticīgi blenzt auto atpakaļskata spogulī uz Porsche. Precīzāk – uz beibi blakussēdētāja sēdeklī. Nu labi, nevajag te sadomāties nezin ko – faktiski, es blenzu nevis uz pašu beibi, bet uz avīzi viņas rokā! Teikšu kā ir – labu brīdi nespēju savienot Porsche, beibi (nebija blondīne, no offence, bet tas varbūt daļēji izskaidro avīzi) un avīzi…

bet vispār – dzīvē jau vajag vairāk jautrības, mazāk stereotipu un lietu, kuras tiem atbilst, ne? 😉

nu jau tiešām pavasaris klāt:

– šodien redzēju kabrioletu;

– meitenes pa ielām sākušas kleitās staigāt;

– uz dejām atnāca tikai 10 cilvēki;

– un pats galvenais – MĒS TAČU TOS ZVIEDRUS VIENREIZ VINNĒJAM!!

;D

Noskatījos Crueles intenciones… nosaukums pareizs, skatījos spāniski. Teikšu kā ir – nebūtu jau pāris reizes redzējis, būtu sarežģīti saprast. Aktieru spēle vizuālā plāksnē man tomēr nodrošinātu vispārējo notikumu izpratni, bet valodas ziņā – vēl ir ko mācīties. Secinājums nebūs oriģināls – pietrūkst vārdu krājuma. Kā jau krīzes laikā – nekā nav pietiekami 🙂

p.s. pēc kāda laiciņa būs jānoskatās vēlreiz… taču nākamā filma sarakstā ir El Luchador (The Wrestler, Cīkstonis) – teksti tur bija vienkāršāki, būs vieglāk 😉

kamēr ar vienu aci vēroju, kā slovāki mocās ar ungāriem (šobrīd ir 3:2), ar otru aci šo to pabrauzēju internetā. Uzgāju šitādu saiti – par fotogrāfiem (no http://foto.pudele.com/) Nu reāli smieklīgi, no malas paskatoties 😀

Bērnudārza zīmēšanas nodarbībā bērni zīmē. Pēterīts piepūtis vaigus, mati izspūruši, acis deg, divi zīmuļi zobos, katrā rokā pa vēl vienam.

– Pēterīt, ko tu zīmē? tā audzinātāja

– Dievu 

– Neviens taču nezina, kā Dievs izskatās!

– Nekas…, Pēterīts aizbāž vēl vienu zīmuli aiz auss, – tūlīt uzzinās…

😀

Ka nu katram mums būtu šitāda atdeve darbam, pārliecība par sevi un savu lietu 😉

Elementāri:

1. jāpaņem 100 grami auksta sņabja – aukstais Atlantijas okeāns;
2. uzmanīgi pievienojam 100 gramus piena – necaurredzamā migla virs ūdens;
3. iekrāmējam ledus gabaliņu – nu, skaidrs, aisbergs;
4. kā uzkožamais jāuzmeklē liels sālīts gurķis ar sēklām – pats Titāniks ar visiem pasažieriem.

Tālāk viss kā parasti – uzreiz iemetam, uzkožam un viss. Pēc minūtēm 15-30 – TITĀNIKS ATGRIEŽAS!! Turklāt ar visiem pasažieriem! 😀

Zinu, ka ziņa nav primā svaiguma (db jau parādījās 16.04), bet tik jautri no rīta palika, ka gribējās padalīties – tātad kāda Kanādas firma izstrādājusi metāla korķi šampaniešiem un vīniem. Tomēr visu to fonā atstāj uzņēmuma nosaukums – Alcan Packaging 😀 Pieņemu, ka pamatā ir saistība ar alumīniju vai ko tādu, bet mūsu pusē nosaukums rosina pavisam jautras asociāicijas 😉

p.s. http://www.alcanpackaging.com/

hm… ir kaut kāds īpatnējs pievilcīgums remdenumā ar dzestru, gandrīz vai rudenīgu gaisu… tāda – gandrīz maksimāla svaiguma sajūta. Tā vien gribas sakārtot kājas kur augstāk, krūzi karstas kafijas ar pienu, piparmētru tējas vai kakao (vai kāda cita karsta dzēriena – nu, pēc noskaņojuma) un labu grāmatu vai kādu citu attiecīgi piemērotu lasāmvielu… galvenais ir nesteidzība un mirkļa burvība, par kuru tik maz ikdienā piedomājam, vai ne?

😉

Nu tā, plānošana pabeigta un pulkstens nav ne divi (naktī)… man, ne bez manas līdzdalības un ietekmes, iekrita Slovēnija. Nāksies papētīt šo ‘kantori’ tuvāk. Šobrīd šo to nedaudz zinu, tāpat zinu to, ka jaunieši ir jau ieviesuši eiro un nedzīvo nemaz tik slikti. Katrā ziņā nav dzirdēts, ka būtu interesējušies par starptautisko naudas lāžu dziļumiem…  

Protams, pasākums neiztika bez atspirdzinošiem dzērieniem un kāršu spēlēm vakara saviesīgajā daļā – nācās nevinnēt Sabotierī, kā ari nezaudēt 66 (spēlējām gan līdz 150 😉 ). Kopumā diena pavisam pozitīva. Ak jā, pievīla zibspuldzes baterijas – varu ieteikt tās izvietot no minētās ierīces nelietošanas starplaikos. Citādi tās (baterijas, ne ierīces) pilnībā nodemonstrē savu spēju nelietderīgi izlādēties…

nu tā, skatīsim ko rīts mums nes 😉