Mēs tā kā tiekam pieskaitīti ziemeļniekiem ar visām no tā izrietošajām sekām, kā ari ar mums, latviešiem vien raksturīgām nacionālām iezīmēm:

– noslēgtāki, vairāk vērsti uz iekšu – par šo varētu liecināt princips – katram savu sētu gribas;

– drūmāki, pesimistiskāki – nu, pietiek ielūkoties ziņu portālu komentāros;

– nenovīdīgi, skaudīgi – par to liecina gan tautu pasakas, gan ari oligarhu un politiķu kašķi un spalvu plūkāšana (lielākoties, gan tikai īstermiņā svarīgās, naudas un ietekmes dēļ). Lai gan ari iedzīvotājs vulgaris īpaši nekur neatpaliek..

Taču šorīt ienāca prātā doma, kas jau ir vīdējusi kaut kur citur – kas tad ir ‘īstens latvietis’? Nekāda tīrasiņu latvieša, manuprāt, jau sen kā vairs nav – kurš var saskaitīt, cik pa šo zemi dažnedažādu tautību vazājies, sākot no karaspēkiem, beidzot ar dažādiem miermīlīgākiem iebraucējiem. Turklāt ne tikai no tuvējām zemēm – atcerēsimies kaut vai Napoleonu. Attiecīgi cik gan nav bijis grēkā kritušo un ari, protams, lielās mīlas – citiem vārdiem, domāju, ka katram no mums asinīs ir ne viena vien tautība ar viesiem no tā izrietošajiem gēniem.

Savukārt, ņēmot vērā iepriekšējo rindkopu, nevajadzētu tagad knaši meklēt sirdszāles vai aiz bēdām iet uz mežu ar pāris striķa galiem un drošībai vēl vectēva bīīsi pār plecu… svarīgi būtu atcerēties bioloģijas stundās mācīto – bieži vien dažādu šķirņu krustojumi, hibrīdi izrādās daudz spēcīgāki, ražīgāki un pārāki par it kā cēlajām tīrajām šķirnēm. Primitīvs piemērs no dzīvnieku pasaules – cik nav dzirdēts, ka visādiem aristokrātiskaijiem suņiem un kaķiem ir nepārtrauktas likstas ar veselību, kamēr prastais sētas krancis skrien apkārt ka šņirkst vien…

Piekrītu, protams, ka ari negatīvo īpašību kopums tieši tāpat var akumulēties un uzkrāties, tādejādi radot tik pat izcilus indivīdus apveltītus ar nelāgajām rakstura iezīmēm… taču tad man ienāca prātā doma, ka bērni parasti vairāk būs pozitīvajiem eksemplāriem, jo kuram/kurai gan gribas ar visādiem draņķiem ielaisties?? 😀

Tātad, domāju, ka mums pašiem vajadzēt apzināties, ka esam unikāli un nevajadzētu sevi pieskaitīt kaut kādiem priekšrakstiem, tāpat būtu muļķīgi nešķirojot klausīt visam, ko par sevi dzirdam. Protams, dikti jau gribas, lai kāds no malas pasaka – esam labi un feini utt, bet citiem ir savas problēmas, turklāt dažas no tām viņi labprāt risinātu uz mūsu rēķina.

Tāpēc vajag no rīta pablenzt spogulī, atvilkt smaidu līdz ausīm, piemiegt ar aci un – aiziet dienas šeptītēs! Lai feina diena!! 😉

vakar aizmirsu par baseinu… un tas vairs nav feini. pat nezinu kā tas man izdevās, bet pavisam baseins izkrita no prāta. Protams, nedaudz pie vainas darbi, jo pakrāmējos ar pāris ekseļiem, bet tomēr vajadzēja atcerēties un apmeklēt. Nu tagad gaidīsim rītdienu.

Par baseiniem runājot, izgājušā reizē uzplijās viens pļāpīgs igaunis, pats gāja kā raķete, tad nu ņēmās dalīties ar mani pieredzē, jo es nemaz tik raķetīgi nepeldu. Vispār interesanti, nebūtu iedomājies, ka ir pilns internets, tai skaitā youtube, kur ir dažādi peldēšanas knifi un tehnikas apskatītas, izķidātas. Tas ir kā atbilde uz domām, par to kā un kur uzlabot peldēšanas tehniku – nokrīt no gaisa tev baseinā igaunis un izstāsta, kur meklēt 🙂 Starp citu ir saitīte – swim.ee, no turienes šamējais smeļoties iedvesmu. Turklāt varot visu ko interesantu atrast, meklējot par visādiem torpiem un felpsiem.. nu ko – internets ir liela bedre, kur atrast var visu ko 😉

Uzdūros kādam youtube gabaliņam, kurš kaut kā pavisam iepatikās. Faktiski stāsts ir nedaudz garāks, un viss sākās ar kādu, šķiet, Lindex reklāmu, kuras muzikālais noformējums bija ļoti atmiņā paliekošs un dikti jau feins. Tik dikti feins, ka aizdomājos izmēģināt SonyEricsson raksturīgo fīču – TrackID (kas nezina – telefons ‘noklausās’ mūzikas gabaliņu, pašukurē globālajā datu bāzē un deklarē izpildītāju, ja, protams, atrod). Tādā veidā nonācu pie izpildītāja, kas saucas Sia (pilnā vārdā Sia Kate Isobelle Furler, austrāliete) un gabala Electric bird no albuma Some people have real problems.

Ieskatam šiten:

Bet atgriežoties pie dienas prieka, tas ir kāds cits šīs dziedātājas gabals – The girl you lost to cocaine. Gan dziesma, gan izpildījums kopā veido to feino sajūtu, kāpēc diena, pēc šī gabaliņa noskatīšanās, kļūst saulaināka un smaidīgāka 😉

p.s. ir baumas, ka 2010.gadā klajā nāks Christina Aguilera nākamais albums, kurā būs dzirdama ari Sia… :))

Hello from mars jebšu – hello from Tele2 🙂

nu tad tā – izrādās īpatnējs joks, tik gan pagaidām nav skaidrs, ar ko šitā jezga beigsies…

sīkāk: šite

kopumā – joks jebšu reklāma, kā to pozicionē pats Tele2, īpatnēja, kā jau minēju. Katrā gadījumā ideāli sasaucas ar Tele2 saukli “būs par ko parunāt!” 🙂 Par ētisko pusi… esam laikam par nopietnu, lai uztvertu smalko humoru, bet savs fans tajā visā ir, lai ari kopumā nedaudz pāršauts pār strīpu 😉

Nu ko, šis ir pārak unikāls, lai to nepadalītu tālāk!!!

hello..

šodien dažādu lietu starpā uzdūros šādai jaunai lietai – (Cita diena). Pirmais iespaids – patīk. Kaut ka aizķēra pēdējais vārds no devīzes: ‘Par tev un Latvijai būtisko. Godīgi.’ Kaut kāpēc ir sajūta, ka šiem kadriem tiešām varētu iznākt, kā viņi paši saka – godīgi. Lai nu veicas 😉

Otra lieta sasmējos par Repši – (kā šis sūdzas par Jakānu)– nu riktīgs bērnudārzs 😀 Tur nav ko ņemties un sūdzēties, jārīkojas kā ASV iztaisījās ar Alu Kaponi. Nevarēja pieķert pie rokas ļaundarības un pierādīt saistību, tad pierādīja, ka džeks nav nomaksājis nodokļus un iesēdināja tāpat pa krietno. Mūsu pašu Repše labi iesāka, bet nevar līdz galam novest – tāds straujšs un emocionāls viņš mums pagadījies… tad jādod darbs kādam citam vīram, kurš varētu mierīgi un kārtīgi visus papīrus sarakstīt – ja pārkāpums konstatēts, lai saliek visus punktus uz i un atlaiž to Jakānu, ka ne gailis pakaļ nekladzina…

Un vispār – šodien piektdiena. Vēl gan šādas tādas izdarības padomā, bet principā rīt jau ir sestdiena! 🙂 turklāt ir paredzētas dažas deju nodarbības – tas savukārt nozīmē, ka nākamā nedēļa būs reāli feina 😉

labrīt!

ir jau klāt vakars, bet tas, šķiet, nav nekas īpašs – tā gadās ik pa katrām 24 stundām, cik nu ir novērots… 😀 atkal apmeklēju bazeinu, bet tas nu tā, būtiskāk, ka nākamnedēļ šiem kaut kāds remonts, tāpēc vienu apmaklējumu nāksies izlaist 🙁 vai izdosies ko interesantu izdomāt tā (baseina) vietā – pagaidām nezinu…

otra lieta – nupat pieēdos. tai skaitā skābētus kāpostus – veselu burciņu izšņirkāju. Un tagad ar interesi gaidu vai būs kāda īpaša reakcija jebšu ne… fonā skan 20th Century lulabies, šņāc čaiņiks un… mja, cepumi gan beigušies – man bija tādi feini, auzu pārslu ar rozīnēm… hm… nu labi, pietiks par gastronomiju.

Kādu labu laiciņu nav nekas jauns pateikts par dienas priekiem. Tas gan nenozīmē, ka tie būtu beigušies jebšu palaisti garām, atzīšos – esmu nedaudz paslinkojis, nedaudz iekrāmējies darbos, un tad prieku pierakstīšana kaut kā piemirstas… (starp citu – nupat vienā atvilknē atradu šokolādes krēmu vai kā nu to sauc… tipa, nutella… maize gan ari beigusies, bet var jau tāpat kādu karotīti pagaršot, ne? 🙂 man gan saldumi parasti ne pārāk, bet ir ari neparastas dienas :D) nu ja… pie šodienas priekiem gribētu pieskaitīt to feino sajūtu, kad izdevās ar pirmo piegājienu izmontēt auto izdegušo spuldzīti – it kā štrunts, bet citās reizes ir tā, ka jāķimerējas uz vella paraušanu un jāatskrūvē vai pus auto vaļā (tā, piemēram, bija ar iepriekšējo auto – lai nomainītu gabarīta lampiņu, bija jāsagriež stūŗe un tad jāskrūvē no riteņa arkas apakšas vaļā vāciņš…) nu redz, tagad tik rīt jādabon jauna, ko ieskrūvēt – reizēm tas pat ir sarežģītāk, tā teikt – izārdīt jau visi gudri :))

tā lūk. nu ko rīt atkal jauna diena, turklāt piektdiena, gan jau atkal kaut kas feins gadīsies 😉

Pulkstens pieci vakarā standarta izpratnē signalizē par darba dienas beigām, jautru došanos mājupa vai citās vakara gaitās un izklaidēs. Lai ari šodien nekur nesprukšu un būs vien jāpastrādā, sajūta tāpat ir diezgan jau ‘piektdienīga’ – tāds ka atslābums.. droši vien zināmā mērā tas saistīts ar to, ka vakar iznāca pastrādāt sirsnīgāk – līdz pus4iem no rīta, savukārt šodien ir izdarītas vairākas svarīgas lietas un atlikusi dogija aste, kurai pārkāpt..

Un rīt patiešām būs piektdiena – es jau zinu, ka točna gribu iztusēt atkal pa dejām, kaut kā prasās izkustēties un nedaudz patusēt 😉

og, jāpārkāpj tomēr tai suņa astei, lai ir miers un piektdienu var uzsākt vēl feināka noskaņojumā! 😉

Vējš ir šodienas pavēlnieks, un es melošu, ja teikšu, ka vējš man nepatīk. Īstenībā man pat ļoti patīk gaisa masu trakošana, spēks ar kādu tiek locīti koki, pa gaisu nestās lapas, gaisa straumju spiediens, kuru vienkārši nevar nesajust.. Tāpēc ļoti labi saprotu tos, kuri dodas vētru laikā ārā vai uz jūru, vai kur nu kurais.. pats ari esmu pa reizei lielos pūtienos vilcies uz molu vai vienkārši jūrmalu, tas gan bija sen, bet tomēr.

p.s. jāņem gan vērā, ka šitās nodarbības jāizpilda pienācīgā ekipējumā 😉

ir sagurums… diena bija samērā piesātināta, lai ari pa lielam bija viena, bet diezgan intensīva tikšanās… tagad ‘bateriju’ līmenis zems – iešu uz basein pakaļ jaunām ;D par rezultātiem ziņošu… 😉